Lai gan situācija Zemgales laukos tiek vērtēta dažādi, zemnieki šīs vasaras laika apstākļus uzskata par mūsu valstij tipiskiem, bet par iegūto labības ražu saka – cik kurš ieguldījis, tik arī saņem atpakaļ.
Kā zina teikt biedrības «Zemnieku saeima» (tā apvieno 720 biedrus, no kuriem aptuveni 54 procenti specializējušies graudkopībā) sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne, pēdējo nedēļu nepastāvīgie laika apstākļi un nesenās lietusgāzes visvairāk lauku saveldrējuši Vidzemē, savukārt mūsu pusē situācija ir dažāda – kādam saimniekam kvieši pilnībā sagūluši, bet daudzviet brāzmas un lietu veiksmīgi pārcietuši.
Biedrības valdes priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības «Strazdi» vadītājs tērvetnieks Valters Bruss ziņo, ka ziemas rapsis un mieži jau lielākoties nokulti.
«Raža ir labāka nekā pērn, bet mazāka par 2005.gada birumu,» vērtē V.Bruss, piebilstot, ka kūlums uzskatāms pat par vidēji labu. Jelgavas rajonā no ziemas rapša dažviet iegūts divarpus tonnu no hektāra, bet daudzās saimniecībās nokults pat trīsarpus tonnu sēkliņu.
Uz jautājumu, kā pēdējo dienu lietus ietekmē kulšanas sezonas sākumu, V.Bruss atbild: «Nokrišņi ir dabīga lauksaimniecības sastāvdaļa.»
Turklāt ziemas kviešus nupat tikai tā īsti sāks pļaut, bet vasaras kvieši un mieži gatavību sasniedz tikai jūlija beigās, tāpēc lielu skādi lietus nevarētu būt nodarījis.
«Kulšanas sezona vēl tikai priekšā, ja būtu pāris nedēļu bez lietus, laukus lielākajai daļai saimniecību izdotos veiksmīgi nopļaut.» Prognozes nākamajām četrām dienām līdz pat svētdienai esot pozitīvas, tāpēc ziemas kviešu druvās «tā pa īstam» varētu doties nedēļas nogalē.
Lielākie labības audzētāji arī atzīst, ka veldres veidošanās ir individuāla problēma. Kur laikus plānoti nepieciešamie agrotehnikas pasākumi un veikti pietiekami ieguldījumi, izvēloties pretveldres preparātus un optimālu smidzinājumu daudzumu, vējainais un lietainais laiks raizes nesagādā. «Protams, pret ilgstošām lietavām un vētrām nekas nevar palīdzēt, bet lielā mērā par veldres veidošanos var jautāt, vai izdarīts viss, lai tās nebūtu,» saka V.Bruss.
Jāpiebilst, ka Zemkopības ministrijas pabeigto lauksaimniecības risku vadības koncepciju, kas izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, zemnieki vērtē kā neizdevušos. Dokumentā izvērtēti trīs iespējamie lauksaimniecības risku vadības varianti, kas veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju. Taču zemkopji pārliecināti, ka pašreizējā variantā vairākus gadus ministrijas veidotā apdrošināšanas sistēma būs neefektīva.
