Trešdiena, 6. augusts
Askolds, Aisma
weather-icon
+14° C, vējš 3.34 m/s, D-DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Vircavas nākotnes plānos – ceļi un ūdensvads

Kā lielāko ieguvumu un rādītāju par pašvaldības darbu kopš valsts neatkarības atgūšanas Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pārliecinoši dēvē ieguldījumus izglītībā.

Spēja saglabāt vidusskolu pagastā nodrošina ne tikai darba vietas pedagogiem un saimnieciskajam personālam, tā piesaista jauniešus arī no kaimiņu pašvaldībām, rada iespējas vircavniekiem gan sportot, gan attīstīties kultūras jomā.Kritiskākie gadi izglītībā bija no 1993. līdz 1995., kad vairākkārt tika aktualizēts jautājums par vidusskolas pastāvēšanu. Bērnu bija pamaz, skolas tehniskā bāze – slikta. Lai arī toreiz ņemt kredītus un veikt ieguldījumus nākotnē rajonā nav bijis populāri, Vircavas vietējā vara nolēma, ka iespēja piesaistīt jauniešus ir, mācību plānā iekļaujot informātiku.«Bijām pirmie rajonā, kas iekārtoja datorklasi. Tā bija iespēja mūsu jauniešus noturēt mācīties šeit, turklāt arī piesaistīt no blakus pagastiem – Platones, Sesavas, Jaunsvirlaukas,» saka pagasta priekšsēdētājs, kurš vietējās varas galvgalī ir kopš 1992.gada.Liels pašvaldības devums toreiz bija arī daļēji apmaksāt angļu valodas kursus un prakses iespējas Anglijā. Tādējādi vircavnieki kļuva spēcīgi arī valodu apguves ziņā.Pēdējos gados uz Vircavu brauc pat no Jelgavas, un par iespēju tikt mācīties desmitajā klasē nākas rīkot konkursu. Patlaban vidusskolā no 1. līdz 12.klasei ir ap 300 skolēnu, bet deviņdesmito gadu sākumā to bijis mazāk par diviem simtiem. Vienā klasē vairāk par 22 skolēniem ietilpināt grūti, jo mācības tiek organizētas vēsturiskajā muižas ēkā.

Drosmīgs solis – sporta halle«Lielu grūdienu izglītības attīstībā deva tas, ka 2000. gadā uzcēlām sporta halli,» pārliecināts Z.Caune. Vieni no pirmajiem rajonā uzdrošinājušies paņemt kredītu, un, lai gan skeptiķu šim projektam nav trūcis, tolaik ieguldītie 200 tūkstoši latu jau vairākus gadus rāda pārliecinošus ieguvumus – pēc septiņiem gadiem vircavnieki skolu olimpiādēs ir pirmajā trijniekā. Pašlaik gandrīz tāda pati halle tiek plānota Sesavā, un izmaksas nav mazākas par 600 tūkstošiem latu.

Raksta turpinājumu lasiet ceturtdienas, 15.novembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv bloku ikona Komentāri