1944. gadā līgošana tika organizēta pils salā aiz kanāla, pļavā. Lai piesaistītu jelgavniekus, tika atvests alus un siers. Par taloniem deva puslitru alus un 50 gramu siera. Jelgavnieki bija sanākuši diezgan daudz un sametušies daudzās kompānijās. Ugunskurus kurināt neļāva kara laikā. Bet galvenais bija izziņots, ka noteiktā laikā tiks parādīts, kā dzēst degbumbas. Driksas otrā krastā uz kuģīšu piestātnes (tagad starp skolu un tirgu) tika uzstādītas garas ugunsdzēsēju trepes. No tām arī meta bumbas, bet tās neaizdegās, domājams, augstums bija par mazu vai nekrita uz gala. Sanākušie vīri smējās: ar tādām bumbām Jelgavai neko nepadarīs! Tā pierunāja nelaimi, kas vēlāk ar Jelgavu notika. Tad viens vīrs ar lielu āmuru uzsita bumbai pa galu, un tā aizdegās. Lielas dzirksteles (apmēram viena divu metru augstumā) kaisījās uz visām pusēm. Iepriekš bija sagādātas smiltis un ūdens muca. Tad pieskrēja vīrs ar dzelzs lūkšām garos kātos, satvēra to bumbu un iemeta ūdens mucā. No mucas šļakstījās ūdens un cēlās tvaiks, bet dzirksteļu neko daudz nebija. Kad aizdegās cita bumba, tai vairāki vīri ar lāpstām bēra virsū smilti, pēc laiciņa tā arī nodzisa. Kad sāka palikt tumšs un nekā interesanta vairs nebija, gājām mājās.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
