Māja kā māja – varētu nospriest, ieraugot Krišjāņa Langes māju netālu no Lielupes. Prāva izmēros, varbūt nedaudz savādāka dizaina, kā ierasts redzēt mūslaiku jaunceltnes, īpaši, ja pamana augus uz jumta. Bet, parunājot ar Krišjāni un ieskatoties mājas “patiesības spoguļos”, ir skaidrs, ka te ir daudz atšķirīgā – sākot no principa pēc iespējas izmantot tikai vietējos materiālus, tajā skaitā salmus, beidzot ar neierastu apkures un jau pieminētā jumta risinājumu.
Vēsturnieks ar 20 gadu pieredzi būvniecībā
Lai izstāstītu, kā Krišjānis nonāca līdz salmu mājai (viņš gan uzsver, ka mājā salmi nav svarīgākais, tās pamatā ir dubultā karkasa konstrukcija; salmi tikai pakārtoti), jāsniedz dažas ziņas arī par viņu pašu. Krišjānis pēc izglītības ir vēsturnieks, taču savā laikā perspektīva strādāt arhīvā nešķita vilinoša. Gribējās vairāk brīvības, iespēju paceļot un arī vairāk naudas. Tāpēc akadēmiski izglītotais Krišjānis jau vairāk nekā 20 gadu strādā, kā pats saka, “stroikā”. Bet, atšķirībā no parastajiem “stroikas čaļiem”, viņš kā vēsturnieks ir lasījis daudz literatūras, teorijas par būvniecību, būvfiziku un arī vienmēr ir interesējies par vecām lietām. Tāpat, strādājot vairākās valstīs, piemēram, Spānijā, Francijā, Dānijā, Krišjānis ir iepazinies ar dažādām būvniecības tradīcijām. Viņu iespaidoja Francijā, Vācijā redzētas mājas, kuras stāv jau 500 gadu un būvētas no kaut kā tik vienkārša kā koks, salmi, māls, kaļķis.
Pāris gadus pirms savas mājas celtniecības Krišjānim bija iespēja pastrādāt Dānijā kādā ekociematā – tur viņš pirmo reizi saskarās ar salmu mājām. Tad apceļoja vēl citus līdzīgus ciematus, lai vairāk papētītu šo celtniecības veidu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.