“90% procentus pašnāvību izdara vīrieši. Tas ir skaudri,” norāda biedrības “Tēvi” valdes loceklis Gatis Smidrovskis. Savukārt sievietes pašnāvību mēģina izdarīt četras reizes vairāk, taču to “veiksmīgāk” realizē vīrieši, piebilst krīzes centra “Skalbes” direktors Raivo Vilcāns. Arī piederība noteiktai vecuma grupai ir riska faktors. 85% pašnāvību veic vīrieši 40–50 gadu vecumā. Augsti pašnāvību rādītāji vīriešiem ir pēcpensijas vecuma grupā un jauniešiem 15–25 gadu vecumā. R.Vilcāns apstiprina, ka vīriešu pašnāvību lielais skaits ir problēma arī citās valstīs, un šī problēma tiek celta gaismā. “Psihologam vienmēr ir pienākums pievērst uzmanību pašnāvības riskam neatkarīgi no dzimuma,” teic “Skalbes” vadītājs. G.Smidrovskis un R.Vilcāns trešajā bērnu mentālās veselības nedēļā “Runā ar mani” pievērsās pašnāvību un pēcdzemdību depresijas jautājumiem.
Vai to var pamanīt?
80% cilvēku iepriekš izrāda kādas pazīmes, pirms izdara pašnāvību. Vai apkārtējie – kolēģi, draugi – var pamanīt signālus, kas liecina, ka cilvēks tam gatavojas? R.Vilcāns stāsta, ka viena no pazīmēm ir runāšana, prātošana, filozofēšana par nāvi. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja cilvēks apgalvo, ka bez viņa citiem būs vieglāk. Jāuzmanās, ja cilvēks jau iepriekš ir mēģinājis izdarīt pašnāvību. Var būt vērojama informācijas meklēšana par metodēm, tablešu krāšana, medikamentu un rīku iegādāšanās. Pašnāvību pavadošās emocijas ir bezcerība, bezpalīdzība un nolemtības sajūta. Tāpat var palielināties atkarību izraisošo vielu lietošana, vērojamas krasas garastāvokļa maiņas, cilvēks var būt agresīvs, aizkaitināms, vardarbīgs. Vīrietis var pievērsties bīstamiem sporta veidiem, agresīvi braukt, ievērojami pārsniedzot ātrumu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.