Skursteņslaucītājs nav glābšanas dienests

Sākusies jaunā apkures sezona, un viens no arodiem, kura meistariem tieši šobrīd ir visvairāk darba, ir skursteņslaucītāji. Kaut arī regulāri izskan aicinājumi laikus parūpēties par dūmvadiem, katru gadu vērojams viens un tas pats, proti, daļa cilvēku, attopas tikai tad, kad apkures ierīces jau jāsāk kurināt, taču dūmu ir pilna istaba. Šī iemesla dēļ arī skursteņslaucītājam Artūram Pūpolam un viņa kolēģiem darba pilnas rokas, taču meistars atrada laiku, lai pastāstītu par svarīgāko, ko ieteicams ievērot apkures sezonā. Runājām ne tikai par kurināšanu, bet arī par to, kas darāms, ja nepieciešama jauna apkures ierīce vai arī jaunā ēkā ir jāizbūvē dūmvadi. Diemžēl par šīm lietām cilvēki nereti sāk aizdomāties vien tad, kad ir jau par vēlu, kas savukārt nozīmē ne vien papildu darbus kļūdu labošanai, bet arī neplānotas izmaksas.

– Cik ilgs laiks nepieciešams, lai, nemākulīgi kurinot, krāsni aizlaistu postā?

Ar vienu kurināšanas sezonu pietiks. Ja krāsni regulāri “smacē”, pēc vienas ziemas tā būs pagalam. Ja dūmam ir zema temperatūra, proti, zem plus 60 grādiem, notiek rasošanās jeb veidojas rasas punkts.

– Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, kas rada problēmas ievērot ugunsdrošību?

Visbiežāk tieši metāla dūmvadi tiek izbūvēti ar pārāk mazām ugunsdrošības atkāpēm, nekā tām ir jābūt. Metāla dūmvadus es ieteiktu būvēt ēkas ārpusē – gar fasādi –, nevis laist caur ēku, jo tā ir drošāk. Ja dūmvads aizdegas, deg mājas ārpusē, nevis caur pārsegumiem un jumtu. Otra bieži pieļauta kļūda ir neatbilstoša apkures ierīces izvēle.