Stāsti, ko glabā vējš un cilvēku atmiņas

Kādreiz, ejot gar Jelgavas dižkokiem, mēdzu piestāt, palūkoties uz augšu un aizdomāties. Piemēram, Lielajā ielā aug trīs lieli un seni koki – zirgkastaņa, melnā papele un pelēcīgā apse. Šķiet, ka tie savā dzīvē tik daudz redzējuši. Varbūt arī kāds no mūsu februāra gaviļniekiem garām gājis un ar roku stumbru noglaudis. Tik ļoti gribētos, lai šie koki spētu runāt un pastāstīt. Diemžēl tas nav iespējams, tāpēc es mēģināšu pastāstīt par dažiem dižiem vīriem un sievām, kuri savas jubilejas svinētu šajā slapjajā un vējainajā mēnesī.
Jānis Rēdlihs – skolotājs, aktieris, ērģelnieks un vēl, un vēl
16. februārī 115 gadu apritētu Kalnciema skolas skolotājam un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Rēdliham (1907–1983) – senas kalnciemnieku dzimtas pēctecim, ievērojamās zooloģes Austras Rēdlihas brālim, Kalnciema skolas ilggadējā pārziņa un Kalnciema kultūras celmlauža Kārļa Rēdliha dēlam. Starpkaru laikā bez Rēdlihu ģimenes nebija iedomājama nedz skolas, nedz Kalnciema-Klīves draudzes un Kalnciema pagasta dzīve. Pats Jānis, Kalnciema skolas skolotājs, Jaunatnes Sarkanā Krusta Kalnciema pulciņa vadītājs, vairāku organizāciju biedrs un valdes loceklis, spēlējis teātri, dziedājis korī, spēlējis ērģeles Kalnciema baznīcā un ar klavierēm vai harmoniju pavadījis skolēnu dziedājumu rīta lūgšanās skolā. 1946. gadā, jaunās varas pārstāvju nepamatoti apcietināts, nelietīgi represēts, izsūtīts uz Sibīriju, kur pavadījis piecus gadus; pēc atgriešanās – normētājs Kalnciema būvmateriālu kombinātā.