Ziema, kad Jelgavas pusē ne tikai dedzināja, bet arī slepkavoja

Pagājušā gadsimta 90. gadu pirmā puse bija ne tikai lielu pārmaiņu laiks. Tie bija gadi, kad Latvijā strauji pieauga noziedzības līmenis, sākot ar zādzībām un laupīšanām un beidzot ar organizēto noziedzību, tajā skaitā reketu. Atsevišķa noziegumu kategorija ir slepkavības – tās visos laikos cilvēkus satraukušas visvairāk. Vērtējot pēc statistikas datiem, īpaši daudz gadījumu, kad Latvijā noticis šis visbriesmīgākais noziegums, bija 1993. un 1994. gadā, kad gandrīz vai katru dienu pienāca arvien jaunas ziņas par vardarbīgā nāvē mirušiem cilvēkiem. Nereti notika tā, ka viens bruņotais grupējums izrēķinājās ar citu, galvenokārt saviem konkurentiem. Tika izmantoti visdažādākie ieroči un paņēmieni, līdz pat automašīnu spridzināšanai. Lielākā daļa no minētajiem noziegumiem tā arī palika neatklāti un noziedznieki – netiesāti.

Taču bija vēl kāda smago noziegumu grupa, kuru atklāšana 90. gadu pirmajā pusē tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem atņēma jau tā katastrofāli trūkstošo laiku. Tās bija sadzīves slepkavības. 1993. gada janvārī un februārī Jelgavas novadā un pilsētā tika fiksētas, izmeklētas un arī atklātas veselas piecas slepkavības.

Ātrāk atklājamas, bet ne mazāk traģiskas