Zirgkopības mācību centrs “Mušķi” paliek Gunta un Edītes Rozīšu mīlestības darbs (1)

Aizvien tālākā pagātnē aiziet 1939. gads, kad Latvijā, tāpat kā tagad, bija 1,9 miljoni iedzīvotāju un 415 tūkstoši zirgu. Ar zirgiem brauca, ara, strādāja citus darbus, kā arī jāja. Jāj arī mūsdienās, kad Latvijā ir astoņi tūkstoši zirgu, no kuriem lielais vairums tiek izmantoti izklaidējošās un pat ārstējošās izjādēs, kā arī jātnieku sportā. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zirgkopības mācību centrs Cenu pagasta Mušķos, kā arī blakus esošā jātnieku sporta biedrība “Lagoss Dressage”, kuras īpašumā ir Mazie Mušķi, nodarbojas ar iejādes zirgu sagatavošanu un kopā veido lielāko zirgu novietni Jelgavas novadā. Divi atsevišķi centri te izveidojās 2016. gadā, bet iesākums Mušķiem bija viens, un tas saistīts ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LBTU) pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu, kas norisinājās no 1957. līdz 1964. gadam.
Studenti vēlējās turpināt nodarboties ar zirgiem
Guntis Rozītis, zirgkopības mācību centra “Mušķi” vadītājs no 1971. līdz 2016. gadam un vēl aizvien Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, stāsta: “Kāpēc Mušķos ir zirgi? Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kad tā pēc kara vēl atradās Rīgā, Veterinārmedicīnas un citu fakultāšu studenti nodarboties ar zirgiem gāja uz hipodromu, kur trenēja Latgales rikšotāju šķirņu zirgus. Kad augstskola tika pārcelta uz Jelgavu, viņi gribēja turpināt savu iemīļoto nodarbi. Tā 1959./60. studiju gadā studentu praktisko iemaņu apgūšanai mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” pārziņā Cenu ciema (tagad pagasta) Silgraužos izveidoja zirgu treniņpunktu. Guntis Rozītis ironizē, ka vienmēr ir cilvēki, kam ir slimība uz zirgiem. Tā toreiz uz Silgraužiem tika ataicināts Alfrēds Eikins, kas šķirnes zirgu treniņpunktu jau bija vadījis Kuldīgā. Viņš sadarbībā ar zirgkopības studiju kursa vadītāju un zirgkopības pulciņa vadītāju (studentu izveidots jau 1955. g.) docentu Alfrēdu Seržānu nodrošināja praktisko apmācību procesu. Brīvajā laikā studenti trenējās jātnieku sportā – šķēršļu pārvarēšanā –, un 1961. gadā Pils salā tika sarīkotas pirmās pēckara jātnieku sporta sacensības Jelgavā. Tajās piedalījās sportisti arī no citiem treniņpunktiem, tostarp no Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce”, kur Mariannas Zariņas vadībā bija izveidots labs Latvijas braucamās zirgu šķirnes ganāmpulks un par studentu jātnieku treneri strādāja Amenta Valtere.